Digitālais nogurums Rīgas IT nozarē: kad ekrāns nekad neizslēdzas

Dagnija Kalniņa — "Piedzīvojusi pati, palīdzu citiem tikt cauri."

Rīgas IT nozare lepojas ar starptautiskiem projektiem, augstām algām un birojiem ar bezmaksas kafiju. Retāk kāds runā par to, kas notiek pēc darba laika beigām — par galvassāpēm, kas nepāriet, un par prātu, kas pat naktī turpina ritināt jauninājumu sarakstu. Šo stāvokli sauc par digitālo nogurumu, un Latvijas tehnoloģiju nozarē tas izplatās klusi, jo neviens nav īsti pieradis par to runāt skaļi.

Lai šo tēmu padarītu tuvāku, paskatīsimies uz vienu konkrētu gadījumu — 32 gadus vecu vecāko izstrādātāju vienā no Rīgas tehnoloģiju uzņēmumiem. Kolēģu vidū viņš ir pieklājīgs, asprātīgs un, kā saka paši kolēģi, "vienmēr mierīgs". Draugu lokā viņš ir gaidīts viesis, un randiņos viņam reti pietrūkst uzmanības. Tomēr aiz šī tēla slēpjas kāds, kurš naktīs guļ ar tālruni rokas attālumā un domā par neizdarīto vēl tad, kad visi citi sen guļ.

01 — Slēptās IT darba izmaksas

Rīgas IT nozarē darba ritms reti ir lēns. Sprinti, deadline'i, klientu zvani dažādās laika zonās un pastāvīga pieejamība Slack'ā vai e-pastā — šī kombinācija rada slodzi, kas atšķiras no parasta fiziska noguruma. Pat tad, kad birojs piedāvā labus apstākļus, darba stress Latvijā bieži pārvēršas hroniskā trauksmē, ko cilvēks pamana tikai tad, kad organisms sāk "streikot". Pastāv vairāki stresa veidi, un IT nozarē visbiežāk dominē tieši ilgstošais, ar darbu saistītais veids. Daudzi, kas dzīvo ar trauksmi darbā, atzīst, ka grūtāk ir pateikt "pietiek" nekā nostrādāt vēl vienu stundu.

Digitālā noguruma pazīmes parasti parādās pakāpeniski:

• galvassāpes pēcpusdienā, kas pazūd tikai pēc ekrāna izslēgšanas;
• izplūdis redzes lauks pēc vairākām stundām pie monitora;
• aizkaitināmība sīkumu dēļ, kas iepriekš nebūtu izsitusi no līdzsvara;
• koncentrēšanās problēmas, kad pat vienkārša lasīšana prasa piepūli.

Visparadoksālākais ir tas, ka tieši šie cilvēki bieži tiek uzskatīti par visapskaužamākajiem kolēģiem — pieejamiem, atbildīgiem, vienmēr "online". Sociālā atzīšana maskē izsīkumu, un trauksmes simptomus pašam sev pamanīt kļūst grūtāk, jo no malas viss izskatās lieliski.

Cik plaši izdegšana un stress skar Latviju?

Dati atspoguļo Latvijas darba tirgu kopumā; ekrānietilpīgās profesijās, piemēram, IT, slodzi papildina zilā gaisma, sēdošs darbs un nemitīga pieejamība.

02 — Personīgais stāsts: ģimenes slogs un sociālais spiediens

Viss sākas daudz agrāk par biroju. Viņam bija 16 gadu, kad nelaimes gadījumā vienā dienā gāja bojā abi vecāki. No pusaudža viņš pārvērtās par aizbildni saviem trim jaunākajiem brāļiem un māsām — vecākajam toreiz bija 12, jaunākajam tikai 6 gadi. Skola, darbs un mājsaimniecība pārklājās tā, ka pieaugušā dzīve sākās gandrīz desmit gadus pirms laika.

Šodien viņš joprojām ir tas, pie kura brāļi un māsas vēršas pirmie. Skolas maksājumi, vizītes pie ārsta, finansiālais stress mēneša beigās — tas viss guļ uz viņa pleciem līdztekus pilnas slodzes darbam. Vecākā māsa dažkārt jokojot saka, ka viņš "ir kā mūsu otra māte" — un patiesībā viņa situācija daudzējādā ziņā atgādina mātes izdegšanu, kuru piedzīvo vientuļie vecāki: pastāvīgu atbildību bez iespējas "izlogoties".

Sociālajā dzīvē viņam nekad nav pietrūkstas uzmanības — viņš ir tas draugs, ko ielūdz visur, un randiņos sievietes bieži pirmās uzsāk sarunu. Taču pat tuvās attiecībās viņa prāts paliek pie neizlasītajiem ziņojumiem: tālrunis ir rokas attālumā arī tad, kad vajadzētu būt klāt brīdī ar otru cilvēku. Daudziem pazīstams paradokss, ko aplūko raksts par trauksmi un bailēm no intimitātes — vēlme pēc tuvības sastopas ar neredzamu barjeru, ko uzcēlis pastāvīgais darba režīms. Daži to saista ar piesaistes trauksmi, kas veidojusies jau bērnībā, zaudējot vecākus pārāk agri.

Pirms gada viņam pirmo reizi bija trauksmes lēkme, kas saistīta ar panikas lēkmes cēloņiem — sirds dauzījās, rokas trīcēja, un viņš īsti nesaprata, kas notiek. Naktis kļuva nemierīgas, bezmiegs — pastāvīgs, un divkāršā atbildība, par ģimeni un par karjeru, sāka jaušami šķelt viņa garīgo izturību.

03 — Kad digitālais nogurums satiekas ar trauksmi

Ekrāna darbs nav neitrāls fons — tas aktīvi pastiprina trauksmi. Bezgalīgie paziņojumi, virtuālās sapulces viena pēc otras, deadline'i, kas pārklājas ar citiem deadline'iem — tas viss uztur nervu sistēmu pastāvīgā gatavības stāvoklī, kas tuvinās sociālo mediju trauksmei: prāts nekad nav īsti "off".

Fizioloģiski tas izpaužas konkrēti — sirdsklauves, spiediens krūtīs, elpas trūkums, domu skrējiens, ko psihologi sauc par pārdomāšanu. Viņam šīs sajūtas parasti uzbrūk vakarā, tieši tad, kad organismam vajadzētu sākt nomierināties — fenomens, kas zināms kā vakara trauksme pēc saulrieta un kas nereti pāraug trauksmē naktī.

Veidojas apburtais loks: nogurums pastiprina trauksmi, trauksme padara nogurumu dziļāku, un miegs kļūst sasmalcināts pat tad, kad ķermenis acīmredzami to lūdz. Daži šajā fāzē sāk meklēt mierinājumu glāzē vīna pēc darba — tā trauksme un alkohols savijas vienā, grūti pārtraucamā ciklā.

Pat miegs vairs nav patvērums — miega traucējumi stresa dēļ un nemierīgas kājas naktī ir biežāk sastopami nekā gribētos atzīt, īpaši tiem, kas dienu pavada sēdus pie monitora.

04 — Sociālais un kultūras konteksts

Rīgas IT vidē panākumi tiek mērīti ātrumā — cik drīz tu atbildi, cik daudz projektu vienlaikus vadi, cik redzams esi komandā. Šāda kultūra rada lielisku augsni sociālajai trauksmei un prokrastinācijai, jo bailes nepietiekami censties dažkārt paralizē vairāk nekā pats darba apjoms. Šī sajūta nedaudz līdzinās trauksmei pirms eksāmena — tikai šeit "eksāmens" atkārtojas ar katru jauno sprintu.

Latviešu kultūrā augstu vērtē noturību un ģimenes lojalitāti — īpašības, kas viņam palīdzējušas izaudzināt brāļus un māsas. Taču tās pašas vērtības nes sev līdzi stigmu pret vājuma rādīšanu, it sevišķi vīriešiem. Tāpēc vīriešu depresija bieži paliek nepamanīta — tā tiek noslēpta zem humora, darba un "viss kārtībā" sejas izteiksmes, pārtopot slēptā depresijā, ko no malas grūti pamanīt. Robeža starp izdegšanu un depresiju kļūst neskaidra — depresijas simptomi un izdegšanas pazīmes bieži pārklājas, un dažkārt arī robeža starp depresiju un parastām skumjām nav viegli nosakāma.

Šī problēma nav unikāla IT nozarei — tāpat kā skolotāji cieš no izdegšanas savā profesijā, arī programmētāji, testētāji un projektu vadītāji saskaras ar tām pašām izdegšanas pazīmēm — vienkārši ar ekrānu kā papildu pastiprinošu faktoru.

Šī dilemma ir pazīstama daudziem: no malas — apskaužams, sociāls, vienmēr klāt esošs cilvēks. No iekšpuses — kāds, kas slepeni jūtas vientuļš pat pilnā istabā. Vientulība bieži paslēpjas tieši tur, kur to vismazāk gaida — aiz pārpilna kalendāra un pilnas draugu grupas.

05 — Praktiskas un netradicionālas pārvarēšanas stratēģijas

Vērts atgādināt: izdegšanas profilakse vienmēr ir vieglāka par atveseļošanos pēc fakta. Pirmais solis bieži ir vienkāršākais uz papīra un grūtākais praksē — noteikt robežas ekrāna laikam. "Bezekrāna svētdienas" vai vienkārši stunda pirms gulētiešanas bez tālruņa var nozīmīgi uzlabot miega higiēnu un palīdzēt ātrāk aizmigt. Plašāku miega ceļvedi ar papildu ieteikumiem var atrast arī JūtiesLabāk.LV emuārā.

Otrs, bieži aizmirsts rīks ir radošums. Glezniecība, mūzika vai vienkārši krāsošana var darbināt smadzeņu daļas, kuras ekrāna darbs neizmanto vispār — tas dod patiesu, nevis virtuālu atslēgšanos.

Fiziska zemēšanās palīdz tikpat daudz, cik mentālā. Auksta duša rītā, regulāri pārtraukumi staisnošanai starp sapulcēm un pastaiga Rīgas parkā pēc darba — Vērmanes dārzā, Mežaparkā vai gar Daugavu — visi šie ieradumi mazina kortizola līmeni un palīdz stresam neietekmēt imunitāti tik smagi. Pat stresa ietekme uz svaru mēdz samazināties, kad ķermenim atkal tiek dota iespēja pārvietoties, nevis tikai sēdēt. Arī uzturs spēlē lomu — par to, kā uzturs ietekmē garastāvokli, ir vērts padomāt tāpat kā par miegu un kustību.

Netradicionāls, taču iedarbīgs solis — apzināti pārvērst sociālo uzmanību sadarbībā, nevis sacensībā. Tā vietā, lai kolēģus vai draugus redzētu kā konkurentus apstiprinājumam, tos var pārvērst atbalsta sistēmā, kas mazina toksisku attiecību risku un dod patiesu piederības sajūtu.

Visbeidzot — profesionāls atbalsts nav atzīšanās vājumā, bet resursu pārvaldība. Terapija, konsultācijas vai pat strukturēts trauksmes ceļvedis var dot to, ko draugu padomi nespēj — sistemātisku ceļu uz atveseļošanos. Meditācija un jogas prakse bieži kļūst par pirmo soli tiem, kam terapeuta meklēšana sākotnēji šķiet pārāk liels lēciens.

06 — Pavērsiena punkts

Viss izmainījās nevis ar dramatisku notikumu, bet ar mazu, neveiklu atskārsmi — vakaru, kad viņš pamanīja, ka pat tuvā cilvēka klātbūtnē viņa skats slīd uz tālruņa ekrānu. Tajā brīdī viņš sev jautāja: vai darbs ir aizņēmis vietu, kur vajadzētu būt cilvēkiem? Šī godīgā atskārsme par bailēm no patiesas tuvības bija pirmais solis pretī kaut kam atšķirīgam.

Soļi, ko viņš sāka spert, nebija lieli — tālrunis citā istabā vakaros, viena saruna ar terapeitu, atklāta saruna ar vecāko māsu par to, ka arī viņam ir robežas. Šajā sarunā palīdzēja arī principi no raksta kā runāt ar tuvinieku, kuram ir grūti — proti, klausīties, nevis steigties ar padomiem. Stresa vadība kļuva nevis vienreizēja apņemšanās, bet ikdienas prakse.

Atveseļošanās no izdegšanas reti notiek lineāri — process, kas aprakstīts rakstā kā atgūties no izdegšanas, prasa pacietību un atkārtotus jaunus sākumus. Viņam svarīgākā maiņa bija nevis pārstāt būt atbildīgam par citiem, bet iemācīties, ka uzmanība pret sevi nav egoisms — tā ir priekšnosacījums, lai vispār spētu turpināt rūpēties par tiem, kas no viņa ir atkarīgi.

Kopsavilkumā

Digitālais nogurums nav tikai par sausām acīm un sāpošu kaklu. Kad tas savijas ar ģimenes atbildību, sociālo spiedienu un nepārtrauktu pieejamību, tas pārvēršas dziļā emocionālā nastā, kuru no malas grūti pamanīt. Šī pieredze atspoguļo simtiem reālu situāciju Rīgas IT nozarē.

Labā ziņa: noturība un līdzsvars ir sasniedzami, pat ja ceļš uz tiem nav taisns. Ja kaut viena rindkopa šajā rakstā izklausījās pārāk pazīstama, tas ir pamats, ne kauns, sākt ar mazu soli — vispirms, uzdod sev jautājumu, ko viņš sev neuzdrošinājās jautāt gadiem: kad pēdējoreiz biji klāt, neraugoties uz ekrānu? Vairāk par trauksmi un izdegšanu var lasīt arī citos JūtiesLabāk.LV rakstos.

Biežāk uzdotie jautājumi